Māksla vai pusdienas? Skibidinjas lielais atklājums

Kāpēc es pievērsos pārtikas preču mākslai?

Sveiki visiem! Mani sauc Skibidinja, un šodien es gribu parunāt par kaut ko ļoti nopietnu... banāniem! Vakar es izgāju cauri virtuvei un ieraudzīju kaut ko pārdabisku. Nevis vienkārši vakariņas, bet īstu šedevru.

Es sapratu vienu lietu - kāpēc tērēt tūkstošiem eiro par molbertu un eļļas krāsām, ja īstā māksla slēpjas mūsu ledusskapjos? Es šo banānu nosaucu par "Izmisuma augli". Tas atspoguļo manu dvēseles stāvokli pirmdienu rītos.

Vēlāk es nolēmu nedaudz paeksperimentēt arī ar gāzētiem dzērieniem. Tas neizskatās tik eleganti kā banāns, bet tam noteikti ir sava post-modernā garša. Ko jūs visi domājat par pārtikas izmantošanu skulptūrās? Vai man vajadzētu mēģināt pielīmēt picu pie griestiem?